Lai šis projekts nes tikai un vienīgi pozitīvas emocijas un vairāk priecīgu sirsniņu uz pasaules!

Katram cilvēkam jau vecums pats par sevi ir bezgala grūts - vecuma nespēks, nevarība, nevajadzība … un kur tad nu vēl doties uz pansionātu, ko kādreiz vienkārši sauca par "nabagmāju", atstāt visu savu iedzīvi un sastapties ar kaut ko jaunu, neatpazītu, nezināmu. Tas ir tāpat kā salīdzināt viņu ar vecu iesakņojošos ozolu. Grūti tādu svešā vietā pārstādīt, vai ieaugsies.

Ir tik neticami, ka uz paciņas ir viņa vārds, un tā taču ir ĪSTA, tieši domāta viņam un vēl jo vairāk, no cilvēka, kuru nepazīst. Liekas, ka diena palika jaukāka un dzīve namā neliekas nemaz tik smaga. Liekas, ka no pleciem novēlušies tie gadu desmiti. Cik maz vajag, lai būtu laimīgs – viens vārds, apziņa, ka Tu kādam esi vajadzīgs, ka kāds par tevi piedomājis.

Līga Uzulniece, projekta "Eņģeļa pasts" idejas autore un vadītāja.