+ 371 2666 7444 (10:00-18:00)

Līga Uzulniece: mana iespēja palīdzēt ir manas rokas, kājas, galva un entuziasms

Delfi.lv: Kokvilnas lakatiņš, saldumi, 2019. gada kalendārs, rokas pulkstenis, silta plecu šalle un krustvārdu mīklu krājums – tās ir tikai dažas no lietām, ko sociālo aprūpes centru iedzīvotāji vēlas saņemt Ziemassvētkos.

Jau vairākus gadus par to, lai senioru mazie sapnīši piepildītos gan svētkos, gan ikdienā, rūpējas biedrības "NSUS" un "Eņģeļa pasts" idejas autore un dibinātāja Līga Uzulniece. Sarunā ar "Viņa" Līga atklāj, ka, lai palīdzētu kādam līdzcilvēkam, nevajag daudz: "Man ir iespēja – divas rokas, divas kājas, galva un mans entuziasms. Un es to daru."

Līga stāsta, ka sociālajā jomā darbojas jau 18 gadus, 2015. gadā viņa dibināja labdarības biedrību "NSUS". Viņa bija pārliecināta, ka pieredze un zināšanās dažādās jomās, piemēram, projektu vadībā, mārketingā un mājaslapu izveidē, viņai ir pietiekami liela, lai iecere veikt labus darbus izdotos. "Man nekas nav jānopērk, es varu visu uzbūvēt pati," saka Līga. Viņa ir realizējusi vairākus projektus un izveidojusi sociālo uzņēmumu "Eņģeļa pasts", kas palīdz piepildīt senioru sapņus. To realizēšanā var iesaistīties ikviens – sadarbojoties ar aprūpes centriem, Līga apkopo un publicē cilvēku vēlmes, ļaujot ikvienam izvēlēties sapni, ko piepildīt.

Pašlaik pilnā sparā rit darbs ar projektu "Ziemassvētku vecīša darbnīca". Tajā ir iekļautas apmēram 6000 cilvēku vēlmes, sniedzot iespēju izbaudīt dāvināšanas prieku. Līga pati ir izbaudījusi prieku, ko sniedz palīdzēšana, un aicina arī citus uzzināt, ko tas nozīmē.

"Es daru to, kas man ir tuvs sirdij. Man to vajag," par savu entuziasmu saka Līga. Viņa stāsta, ka lielāko daļu projektu realizē bez finansējuma no malas. Kādu brīdi viņas personīgā finanšu situācija atļāvusi visu uzmanību veltīt labdarības projektiem, bet pašlaik "brīvajos brīžos" viņa dara to, ko citi sauktu par maizes darbu. Lai arī projektu realizēšana prasa ļoti daudz enerģijas un resursu un Līga ir piedzīvojusi brīžus, kad gribas visam atmest ar roku, runājot par senioru iepriecināšanu, viņas acīs redzama aizrautības dzirksts. Jautāta par aizkustinošāko bīdi, organizējot līdzcilvēku apdāvināšanu, Līga atbild: "Ārprāts, man tas viss iet cauri, es vienu tādu nevaru nodalīt."

Ar 7000 vēstulēm un apsveikumiem bija par maz

"Gribēju dot iespēju līdzcilvēkiem iespēju kādu apdāvināt," par saviem pirmajiem soļiem labdarībā saka Līga. Sākotnēji viņa organizējusi bērnunamu bērnu vēlmju piepildīšanu, bet vēlāk sapratusi, ka sociālo centru iemītniekiem uzmanības un līdzcilvēku atbalsta trūkst daudz vairāk. "Tie aprūpes centri ir aizmirsti, un par to neviens skaļi nerunā."

Sākusi domāt par to, kā tad iepriecināt seniorus. "Projekts piedzima kopā ar mammu," par "Eņģeļa pasts" rašanos saka Līga. Dzērušas tēju, kafiju un spriedušas par to, kā iepriecināt līdzcilvēkus, neieguldot ļoti daudz līdzekļu. Svarīgi bijis arī tas, lai ikviens var iesaistīties labu darbu veikšanā. Nonākušas pie secinājuma, ka vēstules un kartītes ir vislētākais un vienkāršākais veids. To kādam var nosūtīt teju ikviens, kas vēlas.

"Tieši tuvojās Ziemassvētku laiks," atceras Līga, "es braucu mājās un domāju – šovakar publicēšu informāciju feisbukā, gan jau kāds kādu vēstulīti aizsūtīs." Izrādījās, ka viņas ideja līdzcilvēkiem bija vajadzīga, jo tā guva milzu atsaucību. "Tajā gadā 7000 vēstuļu aizceļoja. Tas bija tas rāviens," par 2016. gadu saka Līga. Tā radās "Eņģeļa pasts".

"2017. gadā es sapratu, ka man ar vēstulēm ir "par īsu"," saka Līga. Un dzima doma par senioru sapņu piepildīšanu. "Ideja ir tāda – vecie cilvēki izsaka savu vēlēšanos, piemēram, es gribu sienas pulksteni, bārdas dzenamo aparātu. Man gribas čības, kafiju, končas – jebko. Un mēs divu gadu laikā kopā ar līdzcilvēkiem piepildījām 2000 sapnīšu." Šajos Ziemassvētkos viņa ir izvirzījusi ļoti ambiciozu mērķi – "Ziemassvētku vecīšu darbnīcā" ir atrodamas apmēram 6000 cilvēku vēlmes, ko piepildīt pieteikties var ikviens, kas to vēlas. Ar senioru vēlmēm iepazīties vari šeit.

"Tas jau nenozīmē, ka viņiem nekā nav, nevajag pārprast," par it kā pieticīgajām cilvēku vēlmēm saka Līga. "Centros ir jumts virs galvas, siltums, viss ir, bet centros ir viena lieta – viss ir kopīgs. Viss pieder visiem, un šiem cilvēkiem gribas savu," viņa skaidro vienkāršās veco ļaužu vēlmes, "savu krūzīti, no kuras neviens nekad nav dzēris, savu spilvenu, savu pledu, savu grāmatu, kas nav jādod kādam." Tajā pašā laikā viņa piebilst, ka seniori ir ļoti draudzīgi viens pret otru un labprāt dalās ar saņemtajiem saldumiem, pacienā viens otru.

Liga uzsver, ka šajā projektā ļoti būtiska ir cilvēku iesaiste – viņi paši dodas uz veikalu izvēlēties dāvanas. Dara to vienatnē vai kopā ar ģimeni, bet rezultātā cilvēks iegulda arī savu laiku un emocijas, lai kādu iepriecinātu, nevis tikai finanšu līdzekļus. "Paciņu sūtīšana nav tikai mehāniska. Ir ģimeņu saliedēšana, ir divi centri, kur "Eņģeļa pastā" mazmazbērni vecvecākus atrada. Reāli stāsti ar reāliem cilvēkiem un reālām bildēm. Darba kolektīvi saliedējas." Viņa skaidro, ka ir ļoti daudz lietu, kāpēc dāvanas labāk sūtīt pašiem: "Man nevajag to dāvanu birojā." Līga skaidro, ka pati ir piedzīvojusi tās sajūtas, kas rodas, gatavojot dāvanas, un vēlas, lai arī citi tās izjūt. "Tad viņi ir motivēti arī nākotnē piedalīties."

Brīnumaina atkalredzēšanās: atrast un satikt vecvecmāmiņu

Līga stāsta, ka "Eņģeļa pasts" ietvaros rodoties vēstuļu draugi un ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, kas sūtījuši dāvanas, sāk apciemot vientuļos seniorus. Tomēr kāds gadījums bijis īpaši spilgts. Kādu dienu saņemta ziņa "Ar jūsu palīdzību atradu savu vecvecmammu." Sūtītāja bija jauna sieviete. "Es sākumā domāju, ka viņa ākstās." Tomēr izrādījās, ka tā patiešām noticis – sieviete bija atradusi savas vecvecmāmiņas vēlēšanos un sazinājusies ar sen nesatikto radinieci.

"Jā patiešām tā ir taisnība. Es pašlaik dzīvoju ārpus Latvijas un parasti, kad viesojos Latvijā, vienmēr braucu pie viņas ciemos. Bet kādā dienā es mēģināju viņu sazvanīt uz viņas mobilo telefonu, kā parasti, bet numurs vairs neeksistēja," par to, kā pārtrūka kontakti ar vecvecmāmiņu bija aprakstījusi sieviete. Abas bijušas ļoti tuvas, tāpēc mazmazmeita tuvinieci centusies atrast pansionātos, bet bez rezultāta. Izskatot senioru vēlmes, izdevās atpazīt vecvecmāmiņu un sazināties ar aprūpes centru, kurā viņa mitinājās. Abām izdevās atjaunot kontaktus un pat satikties. Līga neslēpj, ka šis stāsts viņu patiesi aizkustinājis.

Atzīmē kalendārā, ka vēlies palīdzēt

Līga norāda, ka pirms Ziemassvētkiem ļoti daudzi cilvēki ir gatavi iesaistīties dažādos projektos un palīdzēt līdzcilvēkiem, tomēr viņa aicina to darīt visa gada garumā. "Es saku – ieliec kalendārā sev labo darbu dienu. Tad tu viņu nekad nepalaidīsi garām. Vienkārši ieliec," aicina Līga. "Un tad tu domā, ko tu varēsi labu izdarīt." Viņa stāsta, ka zina cilvēkus, kas tieši tā arī dara.

"Mēs tik ļoti virpuļojam ikdienas steigā, ka mēs aizmirstam par citiem un atceramies tikai Ziemassvētkos. Es ļoti gribu, lai cilvēki ne tikai Ziemassvētkos to dara. Lai viņi dara kaut vai četrreiz gadā, bet, lai atceras šos cilvēkus," aicina Līga. Viņa norāda, ka, lai cilvēks būtu laimīgs, reizēm pietiek pat ar mazu kafijas bundžiņu vai pastkarti. "Kāpēc to nedarīt ik pa laikam? Labie darbi ir jādara katru dienu. Tas nenozīmē, ka jāpērk dārgas dāvanas. Reizi ceturksnī aizsūti vēstuli, aizsūti frotē dvielīti. Nofokusējies uz to, ka tev kalendārā ir tas datums atzīmēts un neatcel to nekādā gadījumā." Līga aicina padomāt par to, cik ļoti priecāsies tas, kam būsiet izdarījis kaut ko labu. "Mēs, līdzcilvēki, radām to ticību, ka brīnumi notiek."

Informācijas avots