Grinču uzlidojums
Kā nemainīgi katru gadu pienāk Ziemassvētku laiks, tā nemainīgi katru gadu sāk savu darbu Grinči. Tā ir īpaša cilvēku daļa, kuri dzīvo nemitīgā "VISS IR SLIKTI" emocionālajā stāvoklī.
Arī šis gads bez izmaiņām. Tiklīdz pie durvīm sāk klauvēties Ziemassvētku projekta laiks, tā Grinčiem ieslēdzas īpaša sajūta, ka laiks sākt darboties. Viņu rosība tieši Ziemassvētku laikā ir apbrīnojama. Viņi neparādās vasarā, pavasarī, rudenī, bet tieši šajā Ziemassvētku laikā.
Viņiem neptīk Ziemassvētku vecīša darbnīca, nepatīk kā atbild telefona klausulē, nepatīk, kā pasmaida, nepatīk, kā atbild uz viņu īpašajiem jautājumiem, ne tāda intonācija, ne tāds balss skaļums, ne tādi projekta noteikumi un ne tā pasniegts teksts, par daudz pogu, kas jānospiež, viss ir bezgala nesaprotami un sarežģiti. Bet ... viņi tomēr izmisīgi vēlas tajā visā piedalīties. Tāda, kā pretruna viņos pašos.
Un te nu gribās teikt un jautāt: Varbūt jau pietiek plosīties?!
Varbūt laiks ir nomierināties, apdomāt savu uzvedību, apdomāt rīcību un vienkārši sākt novērtēt citu cilvēku ieguldīto darbu, laiku, un visu pārējo. Ja reiz esat izlēmuši piedalīties Eņģeļa Pasts un NSUS biedrības projektā, tad beidzot vajadzētu saprast, ka noteikumi ir un paliks visiem vienādi un jūsu pēc tie netika un netiks mainīti. Ja reiz projekts paredz to, tad tas ir nepieciešams, lai projekts darbotos, kā viens liels mehānisms, nevis katrs zobrats darīs ko savu un izjauks visu mehānismu.
Iespējams ir laiks pieaugt un pārstāt uzvesties, kā bērniem, kas krīt aukšpēdus un dauzot kājas pa zemi, pieprasa savu, nerēķinoties ar citiem. Varbūt ir laiks sākt novērtēt to, kas Jums pieejams un tas neattiecas tikai uz sociālajiem projektiem. Iespējams, ka tāda attieksme ir pret jebko, kas ikdienā notiek. Ne tāda Valsts, ne tāda valdība, utt., bet mēs paši - Superīgie.
Iespējams, ka šiem Grinčiem kāds ir ļoti nodarījis pāri, tieši tāpēc viņi projicē savu sāpi uz citiem, tadejādi viņiem paliek vieglāk. Ja sāpēja man, tad sāpēs arī Tev.
Bet Sociālie projekti nav tā vieta un laiks, lai to darītu. Šie projekti ir prieka un pārsteiguma nesēji, nevis negāciju kultivētāji. Un tas jums būtu laikam beidzot jāizprot. Vienmēr ir iespēja piedalīties vai nepiedalīties labdarības projektos un paiet tiem garām, bet Grinči to nespēj. Viņus velk, kā magnēts. Tur, kur rodas prieks, tur viņiem ir tas jāiznīcina. Man patiešām skumji par šiem Grinčiem.
Bet ... katram sava dzīve, savi lēmumi, savi notikumi, sava pieredze un dzīves mācību stundas. Tieši tapēc mums visiem ir vieta uz šīs pasaules un caur šādiem cilvēkiem arī mēs mācāmies izprast likumsakarības un tā mums ir skola.
Pa šiem 11 gadiem, kuros vadu Ziemassvētku vecīša darbnīcu, esmu pieradusi pie Grinčiem un šis gads nav tas trakākais, šajā sakarā. Ir bijuši gadi, kad man zvana Ziemassvēku pašā vakarā un skaļi bļauj, skaļā balsī, ka nepatīk projekts un ka viss ir slikti, utt. Un man ir birušas asaras. Bet nekas, viss pārdzīvots, Grinči atvairīti un Ziemassvētku projekts turpinās, kā arī citi projekti.
Ak, jā, Jums ir lieliska iespēja pašiem radīt ko lielisku un ilgtermiņā darbojošos, kādu labdarības projektu un izjust caur sevi savu ieguldījumu tajā un tad saņemt un sajust citu neapmierinātību. Tikai tad Jūs saprastīsiet par ko ir runa. Citādi šo visu neizprast un neizjust uz savas ādas.
Jebkurā gadījumā ir tūkstošiem foršu cilvēku, kuri uzzvanot vai uzrakstot jau izgaismo labsirdību un tas arī motivē turpināt iesākto un nepadoties negāciju gūzmā. Jums milzīga pateicība!