Stāsts:

Jānim ir 39 gadi. Bērnību pavadījis Priekules pusē. Mācījies Priekules pirmajā vidusskolā. Pēc tam iestājies Rīgas deviņpadsmitajā arodskolā. Arodskolu Jānis nepabeidza, jo studiju laikā iepazinies ar savu nākamo sievu. Pieteicies bērniņš, meita. Tādēļ Jānim nācies sākt strādāt dažādus darbus, lai nodrošinātu ģimeni.

Dzīve ritējusi savu gaitu, līdz dienai, kad Jāņa sieva nolēmusi šķirties no Jāņa. Šķiršanās pārdzīvojuma, rezultātā Jānim pasliktinājusies mentālā veselību. Pēc šķiršanās no sievas sākumā dzīvojis viens, bet vēlāk pārvācies pie savas mammas. Jāņa mammai aizejot aizsaulē, Jāņa veselība kļuvusi vēl sliktāka. Rezultātā Jānis nonāca slimnīcā, uz veselu gadu. Jānim bija pasliktinājušās pašapkalpošanās spējas, kuras bija jāapgūst no jauna.

No jauna arī nācās mācīties staigāt.

Sociālajam dienestam Jāni izvērtējot, Jānis nokļuva VSAC ”Kurzeme” filiālē “Veģi”. Šeit Jānis dzīvo jau mazliet vairāk kā gadu.

Jānis šī gada laikā ir sācis vairāk komunicēt ar apkārtējiem, nekautrēties izteikt savu viedokli, vajadzības, vēlmes. Vairāk sācis smaidīt! Sācis apmeklēt mācību virtuvi, kur labprāt iesaistās un apgūst ēst gatavošanu. Apmeklē filiāles rīkotos pasākumus centrā un ārpus centra.

Ja sākumā, Jānim ierodoties centrā, bija izteikti depresīvs noskaņojums, Jānis nesmaidīja.

Tad šobrīd droši var teikt ka Jānis ir kļuvis daudz atvērtāks un pozitīvu attieksmi pret visiem apkārtējiem!

Stāstu un foto iesūtīja VSAC Kurzeme Filiāle Veģi

Eņģeļa Pasts stāstīs dzīves stāstus: Mans dzīves ceļš