STĀSTS:

Vijas Līviņas un Grietas Baltiņas aizraušanās

Strādājot aprūpes centrā “Pīlādži”, reti nākas novērot tik noturīgas un patstāvīgas intereses kā ir Vijas Līviņas (89.g) un Grietas Baltiņas (87.g) kundzēm. Jau sirma vecuma dāmas joprojām cītīgi lasa grāmatas un risina krustvārdu mīklas.

Vija Līviņa dzīvē strādājusi kultūras darba jomā, bet pārnākot uz dzīvi Alūksnes pusē, sevi visu veltījusi ģimenei.  

Aprūpes centrā viņa vienmēr apmeklē pasākumus, dažkārt piedalās arī radošajās darbnīcās, bet visbiežāk ieslīgst grāmatu lappusēs un tās burtiski “ēd kā maizi”. “Vēl jau prāts strādā arī atrisināt kādas mīklas”, tā kundze smej par savu aizraušanos. Viņai nevajag sabiedrību, vienmēr visus vēro it kā no malas, bet izsaka savu pamatotu viedokli. “Kamēr pati spēju pārvietoties, gribu būt noderīga vismaz sev”, tā Vija par dzīvi aprūpes centrā.

Grietas Baltiņas darba mūžs aizritējis skolotājas darbā.

Joprojām atmiņu stāstos tiek iepītas skolas gaitas, kolēģi, skolēni. Nonākot aprūpes centrā, mājās, pie kaimiņiem palikušas kaķenītes Ulla un Briska. Tās bija manu visu bēdu un prieku uzklausītājas. Arī taga, no visiem niecīgajiem ienākumiem, viņa sūta kaimiņiem naudiņu mīluļu  uzturēšanai.

Grietas kundze ir piesaistīta ratiņkrēslam, bet tas neliedz apmeklēt aprūpes centra pasākumus. It sevišķi patīk teātra izrādes un skeči, jo pati Annas pagasta amatierteātrī ir spēlējusi raksturlomas.

Grāmatas un krustvārdu mīklas pavadījušas Grietas kundzi visu savu apzināto mūžu. Viņa risina mīklas, atminējumus sūta uz redakcijām un saņem pat balvas. “Balvas ir tikai tāds gandarījums, bet risināšanā pieslēdzas azarts…. It sevišķi, ja kaut ko uzreiz nezini, tad nākas meklēt papildus literatūrā, lai atrastu pareizo risinājumu”.

Ir labi, ka mūsu starpā dzīvo šādas dāmas, kurām zināšanas, kas krājušās gadu desmitos, tiek pielietotas domu raisošu nodarbju  jomā.

Stāstu un bildes Iesūtīja Ieva Vimba / SAC Pīlādži

Vijas kundze

Grietas kundze

Kaķenīte Ulla