Katru gadu skaidroju vienu un to pašu, ka cilvēki sociālās aprūpes centros visu pirms ir un paliek cilvēki, tādi paši, kā mēs, kuriem ir savas vēlmes, kuriem gribās tomēr visu savu personīgo, nevis centra kopējo, kuri saņem no savas pensijas tikai 10% mēnesī (piem: pensija 275,00 EUR). Par šādu summu neviens nevar atļauties iegādāties to, ko sirds vēlas un kad vēlas.

Kā arī jāņem vērā faktors, ka ilgstoši dzīvojot kopā, vienā mājā, vienā telpā, rodas arī kopīgas vēlmes. Ja istabiņā viens sāk runāt, ka vēlas siltu pledu, tad arī otrs aizdomājas un vēlas to pašu. Ja savā starpā cilvēki sarunājas par veselības profilaksi, tad tīri loģiski arī tur vēlēšanās paliek vienādas. Pirms vairākiem gadiem šādas līdzīgas vēlmes tika novērotas bērnu namos, kur visiem, kā vienam, Ziemassvētkos bija vēlēšanās saņemt MP4 atskaņotājus. Un šāda parādība ir normāla. Kā mēs varētu liegt vēlēties to, ko katrs grib? Nevaram! Tā ir šo cilvēku vēlēšanās, nevis mūsu!

Kā arī runājot ar centra komandu, bieži vien tiek nolemts, ka kaut kas būs visiem, jo ikdienā ir nepieciešams, nekā kāds pēc tam paliek bešā, jo ir aizmirsis pateikt vai pielikt dāvaniņai. Arī teksts (projekta lapā) tiek uzrakstīts vienāds, lai visiem viss būtu saprotams.

Tieši tāpēc, ja esi nolēmis piedalīties Eņģeļa Pasts sociālajā projektā (Piepildi sapni), kura ietvaros jāsagatavo un jānosūta lūgtās dāvaniņas, tad piedalies un sarūpē tieši to, kas lūgts. Nav svarīgi, kāpēc lūgts, svarīgi, ka cilvēks gaida un būs priecīgs un pateicīgs par to. Līdz ar to arī Tu būsi gandarīts par padarīto.

Līga Uzulniece
Eņģeļa Pasts vadītāja